Baltic Heritage Network un Latvijas Zinātņu akadēmija

sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu

“Baltijas ceļš uz neatkarību diasporas arhīvos”

starptautiska zinātniska konference

2015. gada 30. jūnijs – 2. jūlijs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga

Ir pagājis gadsimta ceturksnis kopš tiem izšķirošajiem notikumiem, kuru rezultātā Baltijas valstis atjaunoja savu neatkarību: vides aizsardzības kustības, prasība likvidēt Molotova-Rībentropa pakta sekas, “dziesmotā revolūcija”, Baltijas ceļš, augusta pučs…

Ceļš uz neatkarību neaizsākās astoņdesmito gadu beigās. Baltiešu diasporas kopienu cīņa par Baltijas valstu neatkarību un pret padomju okupācijas režīma atzīšanu bija nepārtraukta kopš Otrā pasaules kara beigām un jaunās vēsmas dzimtenē astoņdesmitajos gados deva jaunu sparu šai cīņai. Pētnieku interese par baltiešu diasporas arhīviem un muzejiem līdz šim galvenokārt ir bijusi saistīta ar interesi par kara laika bēgļiem un viņu pēckara likteni. Mazāk uzmanības ticis pievērsts tam, ka baltiešu diasporas arhīvi, muzeji un bibliotēkas glabā arī plašu materiālu par pašām Baltijas valstīm, jo īpaši par sarežģīto ceļu uz neatkarību un atjaunoto valstu veidošanu.

• Kāda bija ārzemēs dzīvojošo tautiešu loma de jure neatzīšanas politikas uzturēšanā rietumos, neatkarības atjaunošanas procesos Baltijas valstīs, neatkarību atguvušo valstu politiskas un ekonomikas atjaunošanā?
• Kādas darbības tika veiktas, lai saglabātu vēsturisko mantojumu un veidotu mītnes zemju sabiedrībās interesi par Baltijas valstu kultūru un vēsturi? Kādi bija kontakti ar tēvzemi, kā tie tika veidoti un uzturēti?
• Kā Baltijas valstu cīņa par neatkarību un tās sekojoša atjaunošana tika atspoguļota ārzemju medijos un uztverta ārzemju sabiedrībās?
• Kuras baltiešu diasporas arhīvu kolekcijas varētu īpaši ieinteresēt vēsturniekus pētīt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas perioda norises?
• Kādas vēstures liecības, saistītas ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, būtu aktīvāk nekā līdz šim jāvāc un jāsaglabā? Kā to darīt maksimāli efektīvi?

Priecāsimies par ziņojumiem, kas būs saistīti ar minētajiem (un ne tikai šiem) jautājumiem. Piedalīties laipni aicināti dažādu atmiņas institūciju un diasporas kopienu pārstāvji, arī Baltijas valstu muzeju, arhīvu, bibliotēku u.c. speciālisti, studenti un akadēmiskie pētnieki.

Pieteikuma un kopsavilkuma iesniegšanas termiņš ir 2015. gada 1. aprīlis, sūtot uz e-pastu.

Konferenci organizē nevalstiskā organizācija „Baltic Heritage Network” un Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Atbalsta Igaunijas „Compatriots” programma.

Konferences darba valodas: angļu un latviešu. Referātu kopsavilkumus (ne vairāk kā 1 lpp.) angļu vai latviešu valodā gaidīsim līdz 2015. gada 1. aprīlim. Kopsavilkumam lūdzu pievienot kontaktinformāciju (vārdu, adresi, e-pastu un tālruņa numuru). Pieteikumus sūtīt: karin.kiisk[at]gmail.com vai pa pastu Baltic Heritage Network, Vanemuise 42, 51003, Tartu, Estonia.

Pilna referāta teksta iesniegšanas termiņš (tulku vajadzībām) ir 15. jūnijs. Prezentācijas garums – 20 minūtes.

Konferences dalības maksa (iekļauj konferences materiālu mapi, pusdienas, pieņemšanu un kultūras programmu):
30 EUR (Baltic Heritage Network biedriem)
50 EUR (pārējiem dalībniekiem)

Sīkāka informācija: www.balther.net vai sazinoties ar kādu no konferences organizatoriem: kribek@inbox.lv (latviešu un angļu valodā); piretnoorhani@gmail.com (angļu un igauņu valodā), karin.kiisk@gmail.com (angļu un igauņu valodā).